Publiskās pārvaldes reformas iniciatīvas idejas aktualizējas, katru reizi, kad valstī notiek ekonomiskās vai politiskās pārmaiņas. Bakalaura darba mērķis - aplūkot publiskās pārvaldes reformas iniciatīvu, iespēju un ieviešanas (2004 - 2010), teorētiskos un praktiskos aspektus, ar praktiskiem piemēriem no Latvijas un Nīderlandes pieredzes: būtiskākās tendences, modeļus un kļūdas to ieviešanas procesā. Darbā tika pierādīta hipotēze: Latvijā ir pietiekoši reformu iniciatīvu ideju, bet tās ir novēlotas, atšķirībā no Nīderlandes valsts pārvaldes reformas ieviešanas pieredzes. Bakalaura darba teorētisko daļu veido teorētiķu A.Lovtona, un A.G.Rossa ieteikumi, D.Osborna un T.Gēblera kritēriji, M.Pjēra ieguldījumu/rezultātu (input/outpu)” modelis un jaunās publiskās pārvaldes „3E” kritēriji, kas pēc autores domām, vislabāk iederas Latvijas publiskās pārvaldes reformas izvērtēšanas procesā. Publisko administrāciju nevar aplūkot atrauti no politikās varas un kopējās telpas, kas sevī ietver gan teritoriālos, gan sociālos un starptautiskos faktorus, kuru radītās negācijas var būtiski ietekmēt valsts administrēšanas procesus. Tādēļ pētījuma gaitā tika aplūkoti: ekonomiskie procesi, sabiedriskā domas pētījumu rezultāti un ārējo spēku (Starptautiskā Valūtas fonda u.c.) rezonanse uz reformas ieviešanas procesu. Darba gaitā tika analizēti gan valstu ekonomiskie un sociālie rādītāji, gan arī likumdošanas bāze, tiesību akti un citu juridisko dokumentu ‘outputi’, kas norāda uz reformas gaitu un plānotajiem rezultātiem. Latvijas publiskās pārvaldes strukturālās reformas iniciatīvas ideju īstenošana, tika uzsākta jau krīzes laikā, kad jau bija nokavētas iespējas racionāli izvērtēt situāciju. Savukārt Nīderlandes šis process tiek plānots savlaicīgi un atbilstoši izvērtēts, pirms ieviešanas. ; Initiative ideas about requirement of State Administration Reforms come current, usually along with changes at political or economical situation. In this bachelor work main objective is to consider initiative ideas, potentialities and ...