Maģistra darbs ir veltīts visa kristīgā naratīva vienojošam elementam. Tradicionāli kristīgais naratīvs tiek veidots, fokusējoties uz grēku un pestīšanu. Šādai kristocentriskas pieejai ir būtiski ierobežojumi, proti, tā nedod pilnvērtīgu un korektu trīsvienības teoloģisko redzējumu. Darba mērķis ir piedāvāt vienojošu kristīgā naratīva elementu, kas savieno visas tā daļas. Darbā tiek izvirzīta tēze, ka Dieva svētums var veidot adekvātu vienojošu principu, kas savieno radīšanu, pestīšanu un svētdarīšanu. Pētījuma rezultātā tika noskaidrots, ka tradicionāli kristīgā naratīva elementi netiek savstarpēji saistīti, īpaši ignorējot Svētā Gara lomu un funkcijas. Darbā piedāvātā pieeja ne tikai pārvar tradicionāli kristomonikso ievirzi, bet arī kristīgajā naratīvā iekļauj Izraēla tautas vēsturi, tostarp reliģiskās dzīves centru templi un sabatu, Jēzus dzīvi un Jēzus sekotāju dzīvi. ; This master program dissertation is dedicated to the unifying element of the whole Christian narrative. Traditionally, the Christian narrative has been constructed with a focus on sin and salvation. This Christocentric approach has significant limitations, namely that it does not provide a full and correct theological understanding of the Trinity. The aim of this paper is to offer a unifying element of the Christian narrative that connects all its parts. The following thesis has been developed: the holiness of God can form an adequate unifying principle that links creation, salvation and sanctification. The study reveals that the traditional elements of the Christian narrative are not interconnected, specifically ignoring the role and function of the Holy Spirit. The approach proposed in this dissertation not only overcomes the traditionally Christomonic orientation, but also incorporates into the Christian narrative the history of the people of Israel, including the temple and the Sabbath – centre of their religious life, the life of Jesus, and the life of Jesus' followers.